Dzīves gudrība vienmēr ir dziļāka un plašāka par cilvēku gudrību.

Arhīvs
Augusts, 2019
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
Valsts prezidents: Nav pamata šaubīties par finanšu sistēmas stabilitāti valstī
Publicēts 21. februārī, 2018.
Lai arī pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi, nav pamata satraukumam par banku sistēmas nestabilitāti, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski pavēstīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis norādīja, ka neesot pamata šaubīties par finanšu sistēmas stabilitāti valstī. "Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā," paziņoja Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka izmeklēšana par Latvijas finanšu sektorā notiekošo nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, jo šis jautājums ir saistīts ar valsts un finanšu sistēmas reputāciju, tāpēc atbildēm jābūt maksimāli ātri.

Viņš aicināja saglabāt vēsu prātu un norādīja, ka, ņemot vērā, ka pieejamā informācija ir ļoti apjomīga un brīžiem ir ļoti pretrunīga, dienestiem ir jāļauj strādāt, lai šo informāciju, kas parādās publiskajā telpā, apstiprinātu vai noliegtu.

Komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) otrdien izplatīto paziņojumu, kurā uzsvērts, ka notikumi ap Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tiek izmantoti plaša mēroga informācijas uzbrukumā pret Latviju, Vējonis skaidroja, ka Latvija nepārtraukti zināmā mērā atrodas hibrīdkara apstākļos.

Jautājums par situāciju Latvijas banku sektorā tiks skatīts nākošnedēļ ieplānotajā Nacionālās drošības padomes sēdē.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā – ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Pats Latvijas Bankas prezidents noliedz savu vainu un uzskata, ka notikušais ir organizēts pasūtījums.

Savukārt vairākas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas rosinājuma “ABLV Bank” piemērot sankcijas banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.

Foto: Valsts kanceleja


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: