Dzīves gudrība vienmēr ir dziļāka un plašāka par cilvēku gudrību.

Arhīvs
Februāris, 2020
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
1
Saeimas deputāti neredz iemeslu atteikties no lielākas algas
Publicēts 21. jūlijā, 2017.
Saeimas deputātiem nākamgad pieaugs algas – finansējums atlīdzībām 2018. gadā tiek palielināts par 881 000 eiro. Deputāti uzskata - atalgojuma sistēma ir taisnīga

Jau vēstījām, ka ceturtdien Saeimas Prezidijs apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī. Kopumā Saeimas budžets nākamgad augs par 1,6 miljoniem eiro.

Balstoties uz vidējās algas izmaiņām, nākamgad tiks pārskatīts arī amatpersonu atalgojums – to paredz likums.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju – valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Tādējādi mēnešalgas automātiskā ikgadējā pārskatīšana attiecas uz plašu amatpersonu loku. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Šo amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga.

Lai gan deputātiem ir tiesības lemt arī par savas algas ”iesaldēšanu”, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB-LNNK) uzskata, ka nav pamata atteikties no algas pielikuma. Arī opozīcijas pārstāvji, piemēram, Gunārs Kūtrs (NSL) piekrīt, ka deputātu atalgojuma sistēma ir taisnīga.

"Man patīk princips, ka noteiktām valsts amatpersonām alga ir saistīta ar valsts kopējo attīstību," sacīja Kūtris.

Jau vēstīts, ka arī nodokļu reforma palīdzēs amatpersonu algām pieaugt. Vislielākais algu pieaugums saistībā ar plānoto nodokļu reformu gaidāms ministriem, deputātiem un citām amatpersonām, tā aprēķinājis laikraksts “Latvijas Avīze”.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018. gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro (šī gada 1. ceturksnī faktiski bija 886 eiro, bet gada griezumā tiek prognozēta 915 eiro apmērā).

FM paredz, ka 2020. gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga jau sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu.

Kā liecina laikraksta aprēķini, ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 – 750 eiro. Tā, piemēram, 2020. gadā Saeimas deputātu alga varētu būt aptuveni 3104 eiro, ministru alga – aptuveni 4540 eiro, bet premjera alga – 4782 eiro.

Foto: Saeimas kanceleja


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: