Dzīves gudrība vienmēr ir dziļāka un plašāka par cilvēku gudrību.

Arhīvs
Februāris, 2020
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
1
PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem varētu atbalstīt ar priekšnosacījumiem
Publicēts 22. augustā, 2017.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ar vairākiem nosacījumiem tomēr varētu atbalstīt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem.

Kā intervijā Latvijas Radio izteicās ministre, viņa ir gatava mainīt savu nostāju un atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%, ja tiktu ievēroti vairāki nosacījumi.

Proti, samazinātajai PVN likmei ir jāpalīdz ražotājiem un pircējiem, samazinot cenas, nevis tirgotājiem, samazinot viņu izmaksas. Tāpat ražotājiem ir jāiziet no ēnu ekonomikas un jāpalielina ražošanas apjomi.

Reizniece-Ozola uzskata, ka samazināto PVN atsevišķām pārtikas produktu grupām varētu ieviest uz laiku, pēc kura tiktu veikts izvērtējums, vai sasniegts cerētais efekts. Šāds termiņš varētu būt trīs gadi.

Attiecībā uz priekšlikuma atbilstību budžetam Reizniece-Ozola norādīja, ka budžets to varētu atļauties, ja valdība vienojas, ka šī ir prioritāte.

Kā ziņots, valdība šodien vērtēs ZM ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Jau marta sākumā Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotās darba grupas nozaru eksperti vienojās aicināt valdību samazināt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

FM un Ekonomikas ministrijas atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu teikts, ka ZM priekšlikums nav atbalstāms.

FM norāda, ka vairākkārt ir vērtēta iespējamās PVN likmes pārtikas precēm samazināšanas sekas, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā un uzņēmumu ieiešanu legālajā tirgū.

ZM savā ziņojumā uzsver , ka šis lēmums samazinātu valsts budžeta ieņēmumus ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem, bet vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9% līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt pat 6,7%, . Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.

Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: